Aptauja: Cik daudzi spētu atpazīt depresiju?
Kopumā ¾ jeb 75% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju snieguši atbildi, ka viņi spētu atpazīt depresijas pazīmes (jā – 23%, drīzāk jā – 52%), 18% atzīst, ka to nevarētu (nē – 3%, drīzāk nē – 15%), bet vēl 7% konkrētu atbildi sniegt nevarēja, secināts aptaujā.
Kas ietekmē mūsu produktivitāti un kā to uzlabot? Skaidro speciālisti
Ikvienam no mums ir gadījušās dienas, kad darbi veicas no rokas, bet ir dienas – kad šķiet, ka pat visvienkāršākie uzdevumi ir nepārvarami, nav nedz spēka, nedz vēlmes neko darīt. Kas ietekmē šīs sajūtas un mūsu ikdienas produktivitāti? Ko varam darīt, lai to paaugstinātu? Kāpēc ir ...
Bērnu ginekoloģe: Atlikta vakcinēšanās pret CPV palielina riskus un izdevumus (INTERVIJA)
Ģimenēs raksturīga ir kavēšanās izmantot valsts apmaksāto vakcīnu pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV), kas pasargā no saslimšanas ar vēzi un dzimumorgānu kondilomām. Taču atlikšana palielina inficēšanās risku, kā arī tā var nokavēt valsts apmaksātas vakcīnas periodu, un tad jaunietei būs ...
Kā vecāku trauksme var ietekmēt bērnu? Skaidro psihoterapeite
Būt vecākiem nav vieglākais uzdevums, īpaši ja domājam par bērna labsajūtas un neatkarības veicināšanu. Tomēr tieši vecāki ir atbildīgi par to, cik droši bērns jutīsies šajā pasaulē – vai viņš braši ies pretī mērķim, vai, gluži pretēji, no visa baidī...
Kā vecāki var palīdzēt jaunietim, kas nepieņem citu uzskatus? Stāsta bērnu un pusaudžu psihiatre
Mājās dumpīgs pusaudzis – tas ir izaicinošs laiks pat vispacietīgākajiem vecākiem, kuriem, pat labi pazīstot savu bērnu (un varbūt tieši tāpēc), ne vienmēr ir saprotami un pieņemami viņa uzskati un uzvedība. Tomēr pieaugušais ar izkoptu empātijas prasmi var atrast sevī spē...
5 padomi, kā veicināt Ukrainas bēgļu bērnu iekļaušanos sabiedrībā: Iesaka psihoterapeits
Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas dati, šobrīd Latvijas izglītības iestādēs mācās 1852 ukraiņu bēgļu bērni, viņu skaitam palielinoties. Daļa no šiem bērniem ir spējīgi patstāvīgi adaptēties jaunajā vidē, taču daļai tas nāksies grūtāk.
Psihoterapeits: Pašlaik depresija ir galvenais pašnāvību iemesls pasaulē
Depresija ir komplicēta psihiskā slimība, kas ietekmē gan psihi, gan ķermeni, tajā skaitā – uztveri, uzvedību, imūnsistēmu un perifēro nervu sistēmu, tādējādi izjaucot ikdienas ritmu un apgrūtinot funkcionēšanu darbā, mācībās un attiecībās.
5 soļi, kā savaldīt negatīvās emocijas kara laikā: Iesaka speciālisti
Kāda varētu būt pakāpeniska psiholoģiskās izdzīvošanas instrukcija laikā, kad iepriekšējā mierīgā pasaule pēkšņi ir beigusi pastāvēt. Kā ierobežot reakciju uz karu: dusmām, niknumu, depresiju, asarām, bailēm, apjukumu, paniku un citām tikpat negatīvām emocijām – par to sertificēta klī...
7 padomi, kā parūpēties par savu emocionālo veselību: Iesaka psiholoģe
Pēdējo nedēļu ikkatrs piedzīvo drūmu emociju virpuli – mutuļo dusmas, bailes, neziņa un skumjas. Tomēr šajā laikā ir svarīgi parūpēties par savu emocionālo veselību un atļaut sev atgriezties ikdienas ritmā.
5 veidi, kā mazināt bailes un satraukumu: Iesaka speciālisti
Vēl pavisam nesen mūsu ikdienā galvenais satraukums vijās par un ap Covid-19 pandēmiju, tajā pašā laikā viešot cerību, ka jau drīz dzīve atgriezīsies ierastajā ritmā. Taču aizvadītajā nedēļā piedzīvotais ir šokējis iedzīvotājus visā pasaulē un arī Latvijā, ietekmējot emocionālo veselību, kā arī ...
Neredzamā slimība – depresija: Kā to atpazīt?
Ieilgstot Covid-19 izplatībai un ierobežojumiem, aizvien biežāk izskan nopietnas bažas par pandēmijas radīto ietekmi uz iedzīvotāju mentālo veselību. Krīze, strauji mainīgie apstākļi, ilgstoša atrašanās izolētībā un neziņa par nākotni ir labvēlīga augsne mentālās veselības ...
Grūtsirdība un depresija: Kāds varētu būt patiesais iemesls?
Pelēkajā un drēgnajā novembrī, turklāt pašreizējā situācijā valstī nepārsteidz, ka jūti spēku izsīkumu, enerģijas trūkumu un nomāktību. Dažkārt nav runa tikai par grūtsirdību – depresija jau sen ir viena no piecām izplatītākajām slimībām un XXI gadsimta slimī...
Sēras Covid-19 pandēmijas laikā: Kā palīdzēt sev un citiem?
Ikvienam cilvēkam savas dzīves laikā nākas saskarties ar sērām, taču katram šis process var izpausties dažādi. Kādam šis pārdzīvojums var būt salīdzinoši īss, kamēr citiem tas turpinās vairāku mēnešu garumā vai pat ilgāk. Arī dažādi jaunāko pētījumu ...
TOP 5 mīti par depresiju, tās pacientiem un ārstēšanu
Slimība, nevis slinkums, vājums vai nespēja saņemties – depresija var skart jebkuru. Kā norāda psihiatri, vienlaikus aptuveni 7% no visiem iedzīvotājiem ir ar klīniski nozīmīgiem depresijas simptomiem, taču tikai niecīga daļa vēršas pēc palīdzības pie ārsta, jo baidās, kaunas un dzīvo aizspriedumu ...
Kā izvairīties no depresijas un trauksmes mājsēdes laikā? Stāsta psiholoģe
Brīdī, kad lielai daļai cilvēku gada vidū radās cerība, ka pandēmijas sliktākais posms ir aiz muguras un varēsim pamazām sākt atgriezties “”normālajā”dzīves ritmā, pagāšnedēļLatvija saskārās ar jaunu ierobežojumu – mēnesi ilgu mājsēdi. Daļai cilvēku šie nosacījumi ikdienu ...
Viltvārža sindroms: Simptomi, cēloņi, ārstēšana
Cilvēki, kas cieš no viltvārža sindroma, šaubās par saviem sasniegumiem un spējām, un baidās, ka varētu būt krāpnieki. Viltvārža sindroms var skart ikvienu, neatkarīgi no profesijas, ieņemamā amata vai sociālā statusa, tomēr visbiežāk ar to saskaras indivīdi ar augstiem sasniegumiem. Vairumā gadī...
Kur un kā saņemt valsts apmaksātu palīdzību, ja ir aizdomas par depresiju?
“Grūti koncentrēties”, “jūtos noguris arī pēc ilgas gulēšanas”, “vairāk raudu”, “nejūtu dzīvesprieku”, “katru dienu jūtos nomākts bez iemesla” – tās ir frāzes, kas izskan ārsta kabinetā, runājot par iespējamo diagnozi – depresiju. Ir cilvēki, kas gadiem ilgi cieš un gaida, ka šīs pazīmes pāries paš...
Psihologs, psihiatrs vai psihoterapeits – pie kā vērsties ar depresijas simptomiem?
Latvijā ar depresijas simptomiem ir saskārušies 7–8% sabiedrības, taču no šiem aptuveni 120 000 cilvēku psihiatru vai ģimenes ārstu redzeslokā nonāk tikai 5% jeb aptuveni četri līdz pieci tūkstoši, liecina Latvijas Psihiatru asociācijas (LPA) rīcībā esošā informācija.
Kā pārvarēt trauksmes sajūtu un izmantot to par iekšējo resursu? Stāsta psiholoģe
Satraukums, ko labi pazīstam ikdienā, mēdz pāraugt arī ilgstošā trauksmes sajūtā. Bez ievērības atstāta trauksme ar laiku var provocēt dažādas veselības problēmas, tādēļ ar to vajadzētu tikt galā. Pārvarēt trauksmes sajūtu var palīdzēt ar psihologa palīdzību.
Kā atpazīt depresiju, pirms tā pārņem savā varā?
Depresija ir kluss un viltīgs ienaidnieks, kas piezogas nemanot. Pat ar ilgstošiem simptomiem daudzi vairās meklēt ārsta palīdzību. Latvijas Psihiatru asociācija (LPA) uzsāk kampaņu “Depresijas cena”, lai atgādinātu – tā ir augsta: depresija sagādā ne tikai ciešanas pacientiem un viņu tuviniekiem, bet arī zaudējumus valsts ekonomikai, ...
Ko darīt, ja tuvinieks runā par pašnāvību, un kā viņam palīdzēt? Skaidro eksperti
Ik gadu Latvijā tiek veiktas aptuveni 300 pašnāvības, vēl lielāks ir pašnāvības mēģinājumu skaits. Iespējams, reālā mirstība no pašnāvībām ir vēl augstāka, jo dažkārt pašnāvības gadījumi slēpjas zem citiem nāves cēloņiem, piemē...
Kā kontrolēt dusmas? Stāsta speciālisti
Dusmas var radīt negatīvas asociācijas, taču patiesībā dusmas ir veselīga un vajadzīga emocija, ja tā tiek atbilstoši un pieņemami izpausta. Kādas ir dusmu funkcijas, kas ir nekontrolētas un pārspīlētas dusmas un kā tās iespējams kontrolēt un izreaģēt, nevis apspiest, skaidro psiholoģe ...
Miega aizkavēšana jeb gulētiešanas prokrastinācija: Kāpēc tā rodas un kā ar to cīnīties?
Ne viens vien ir piedzīvojis brīžus, kad nogurums ņem virsroku, bet, tā vietā, lai dotos pie miera, vairākas stundas bezmērķīgi tiek patērēti sociālie tīkli, skatīti seriāli vai video. Izrādās, ka zinātnieki kopš 2014. gada pēta šo parādību, ko nodēvējuši par “atriebī...
Disociatīvie traucējumi: Simptomi, cēloņi, ārstēšana
Disociatīvie traucējumi ir psiholoģiska rakstura traucējumi, kas saistīti ar domu, atmiņu, apkārtējās vides, darbību un identitātes pārrāvumiem un to secības trūkumu. Cilvēki ar disociatīvajiem traucējumiem izbēg no realitātes tādos veidos, kas var radīt veselības problēmas, kā ...
Dentofobija jeb bailes no zobārsta: Kā tās pārvarēt?
Zobārstniecība un zobārsta apmeklējums ir neatņemama mūsdienu cilvēka dzīves sastāvdaļa, ar kuru tas periodiski sastopas visas dzīves garumā. Zobārstniecība ir tiešā veidā saistīta ar mūsu veselību un pašsajūtu, tādēļ ir ļoti svarīgi sākt sekot zobu stāvoklim jau kopš ...